Reiz vecos laikos pie Burtnieku ezera bijusi valdnieka pils. Valdnieks ļaudis mocījis ar darbiem. Bet te piepeši Burtnieku pils nogrimusi ezerā. Dievs parādījās valdniekam un sacīja: kad saule noies vakaros un rītos uzleks, pa to laiku viņš varēs iziet no nogrimušās pils.
1635. 874. Jelgavas Zaļeniekos pler. E. Heniņš 1938.
Sensenos laikos Burtnieku ezera krastos bijusi pils. Ļaudis dzīvojuši mierā un laimē. Kādā dienā pili apsēduši svešnieki, pils nogrimusi. Skaidrā laikā pils atspoguļojas ezera dibinā un skaidri redzama.
1978, 2493. Emīlija Petruškina Valmieras Burtniekos, 83 g. v.; pier. M. Berzinska 1966.
Tur, kur Burtnieku ezers, bijusi pilsēta. Pār pilsētu laidies melns mākonis. Visi sapratuši, ka tas ezers. Teikuši būrim, lai aizburot ezeru prom. Tas teicis: «Man burt nieks.» Mākonis nonācis zemē. Ezera vārds bijis Burtnieks. Burtnieka krastos daudz akmeņi, tie ir pilsētas drupas. Pilsētā bijuši divi briesmīgi vērši. To baurošanu varot saklausīt, ezeram trakojot.
1459, 1615. Līze Alksnīte Valmieras Vecatē, 71 g. v.; pier. E. Kurcalte 1936.