Kādreiz Unguras baznīcā, ne šitajā, kas tagad ir Ungurā, bet vecajā, par kuru stāstīšu, notikusi dievkalpošana. Atbraucis arī Unguras muižaskungs. Piebraucis pie lentera zirgus, gājis baznīcā iekšā. Skatās, dievkalpojums jau pusē. Palicis briesmīgi dusmīgs, ka bez viņa ziņas iesākot dievkalpojumu, un kliedzis: «Velns lai parauj, kas tā par padarīšanu!» Tūlīt arī Velns šos visus parāvis, – i pašu muižaskungu ar nežēlojis. Uzlaidis virsū veselu ezeru, tā ir noslīkuši visi, baznīca ar. No tā laika izcēlies muižas ezers. Tas esot briesmīgi dzilš. Kādreiz, kad esot skaidrs un rāms laiks, varot ezera dibinā redzēt baznīcu. Kad uzbraucot ar laivu Vasaras svētkos, tad varot dzirdēt dievkalpojumu. Nez, vai tas ir taisnība vai nav.
618, 13. Ozoliņa Daugavpils Un- gurmuižā (Medņos), ap 70 g. v.; pier. P. Vanags 1928.